Noteikumi par ēku energosertifikāciju
Ministru kabineta noteikumi Nr.383
Rīgā 2013.gada 9.jūlijā (prot. Nr.39 39.§)
I. Vispārīgais jautājums
1. Noteikumi nosaka:
1.1. ēku energosertifikācijas kārtību;
1.2. ēkas energoefektivitātes sertifikāta un ēkas pagaidu energosertifikāta paraugu, reģistrācijas kārtību, ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas sistēmu;
1.3. ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu;
1.4. energoefektivitātes prasības un augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām;
1.5. pārbaudes kārtību un termiņus apkures sistēmām, kuru apkures katlu lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 20 kW, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 12 kW.
II. Ēku energosertifikācijas kārtība
2. Lai veiktu ekspluatācijā esošas ēkas energosertifikāciju, neatkarīgs eksperts:
2.1. pārbauda aprēķiniem nepieciešamo izejas datu kvalitāti un nosaka to piemērojamību;
2.2. veic mērījumus un mērījumu novērtēšanu;
2.3. aprēķina ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēkas energoefektivitātes aprēķina metodes jomā;
2.4. izsniedz ēkas energoefektivitātes sertifikātu;
2.5. sagatavo ieteikumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanai.
3. Lai veiktu projektējamas ēkas (jaunbūves, pārbūvējamas vai atjaunojamas ēkas) energosertifikāciju, neatkarīgs eksperts:
3.1. pārbauda aprēķiniem nepieciešamo izejas datu kvalitāti un nosaka to piemērojamību;
3.2. aprēķina ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēkas energoefektivitātes aprēķina metodes jomā;
3.3. pamatojoties uz aprēķiniem un uz faktisko būvniecības rezultātu, nododot būvi ekspluatācijā, izsniedz ēkas pagaidu energosertifikātu.
(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643)
4. Ēkas energoefektivitātes novērtēšanai pasūtītājs nodrošina neatkarīgajam ekspertam iekļūšanu ēkā vai tās telpās un piekļuvi ēkas inženiertehniskajām sistēmām, kā arī pieeju šādiem dokumentiem un informācijai par ēku:
4.1. ēkas būvprojekts vai būves kadastrālās uzmērīšanas lieta;
4.2. ēkas inženiertehnisko sistēmu projekti vai shēmu zīmējumi;
4.3. ēkas inženiertehnisko sistēmu instrukcijas;
4.4. ēkas inženiertehnisko sistēmu ekspluatācijas un apkopes žurnāli vai pārskati;
4.5. faktiskais telpu izmantošanas mērķis un temperatūra telpās;
4.6. komunālo pakalpojumu sniedzēju pārskati vai rēķini par faktiski uzskaitītās patērētās enerģijas daudzumu ēkā vai ēkas inženiertehniskajās sistēmās;
4.7. dati par ēkas nodošanu ekspluatācijā;
4.8. dati par ēkas inženiertehnisko sistēmu uzstādīšanu vai nomaiņu ēkas ekspluatācijas laikā;
4.9. enerģijas aprēķini (ja tādi ir);
4.10. iepriekšējie pārbaudes atzinumi (ja tādi ir);
4.11. cita nepieciešamā informācija, kas saistīta ar ēkas energoefektivitātes novērtējuma, apkures sistēmas un apkures katla vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes sekmīgu norisi.
(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643)
III. Ēkas energoefektivitātes sertifikāts
5. Ēkas energosertifikātu sagatavo ekspluatācijā esošām ēkām un to daļām saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu, bet ēkas pagaidu energosertifikātu – projektējamām ēkām (jaunbūvēm, pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām) un to daļām (jaunbūvē, pārbūvējamā vai atjaunojamā ēkā) saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu.
(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643)
6. Ēkas energosertifikātu vai ēkas pagaidu energosertifikātu aizpilda, ievērojot šādus nosacījumus:
6.1. šo noteikumu 1.pielikuma 1.punktā vai 2.pielikuma 1.punktā norāda kādu no šādiem ēkas veidiem:
6.1.1. dažādu veidu viendzīvokļa ēka vai divdzīvokļu ēka;
6.1.2. daudzdzīvokļu māja;
6.1.3. biroju ēka;
6.1.4. izglītības iestāžu ēka;
6.1.5. ambulatoro vai stacionāro ārstniecības iestāžu ēka;
6.1.6. viesnīcu un restorānu ēka;
6.1.7. sporta iestāžu ēka;
6.1.8. vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības pakalpojumu ēka;
6.1.9. cita veida ēka, kurā tiek patērēta enerģija;
6.2. ja ēkas veids atbilst šo noteikumu 6.1.2.apakšpunktā minētajam veidam, šo noteikumu 1.pielikuma 1.punktā vai 2.pielikuma 1.punktā papildus norāda dzīvokļu skaitu mājā;
6.3. šo noteikumu 1. pielikuma 6. punkta vai 2. pielikuma 6. punkta laukā “pēdējās pārbūves/atjaunošanas gads” norāda pēdējo gadu, kad pārbūves vai atjaunošanas darbi skāruši ēkas fasādi vai ietekmējuši ēkas energoefektivitātes rādītājus;
6.4. šo noteikumu 1.pielikuma 7.punktā vai 2.pielikuma 7.punktā ēkas energoefektivitātes klasi norāda saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu, ievērojot šādus nosacījumus:
6.4.1. atsauces vērtības norāda gandrīz nulles enerģijas ēkai, normatīviem atbilstošai ēkai, kā arī ēkas veidam atbilstošam vidējam patēriņam, ja ēka atbilst kādam no šo noteikumu 16. punktā minētajiem veidiem;
6.4.2. (svītrots ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643);
6.4.3. (svītrots ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643);
6.4.4. (svītrots ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643);
6.4.5. šo noteikumu 1.pielikuma 6.punkta laukā “aprēķina platība” un 7., 9., 10. un 11.punkta attiecīgajos laukos vai 2.pielikuma 6.punkta laukā “aprēķina platība” un 7., 10. un 11.punkta attiecīgajos laukos norāda vērtības, kas noteiktas saskaņā ar ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi.
(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643)
7. Ēkas energosertifikātam pievieno:
7.1. pārskatu par ekonomiski pamatotiem energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā (3.pielikums);
7.2. apkures katlu, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus, kas sastādīti šo noteikumu 19., 20. un 24.punktā minētajos termiņos;
7.3. pielikumu, kurā norāda aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, norādot datu iegūšanas veidu un datu avotu:
7.3.1. telpu vai zonu nosaukumus, platības un temperatūras;
7.3.2. norobežojošo konstrukciju laukumus un siltuma zuduma koeficientus;
7.3.3. termisko tiltu garumus un siltuma zuduma koeficientus;
7.3.4. ēkā izmantoto inženiertehnisko sistēmu novērtējumā izmantotās vērtības;
7.3.5. vērtības, kas pieņemtas, lai ievērotu ēkas energoefektivitāti ietekmējošus faktorus;
7.3.6. klimatisko apstākļu korekcijai un aprēķinu precizēšanai izmantotos koeficientus;
7.3.7. energoefektivitātes novērtējuma ticamības intervālu, ja tas ir noteikts;
7.4. pielikumu ar aprēķiniem par ēkas energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu atmaksāšanās termiņiem;
7.5. citus dokumentus, kas sniedz papildu informāciju par ēkas energoefektivitātes novērtējumu, vērtēšanas apstākļiem vai nosacījumiem.
(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643)
8. Ēkas pagaidu energosertifikātam pievieno pielikumu, kurā norāda šo noteikumu 7.3.1., 7.3.2., 7.3.3., 7.3.4. un 7.3.5.apakšpunktā minētās aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, kā arī šo noteikumu 7.2.apakšpunktā minētos dokumentus, ja ēkas pagaidu energosertifikātu izsniedz pārbūvējamai vai atjaunojamai ēkai.
(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643)
IV. Ēku energosertifikātu reģistrācijas kārtība
9. Neatkarīgs eksperts ēkas energosertifikātu vai pagaidu energosertifikātu reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā.
(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā; piemērojams ar 01.01.2016.; sk. 30. punktu)
10. Ēku energosertifikātu reģistru uztur Būvniecības valsts kontroles birojs.
(Grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 804)
11. Ēku energosertifikātu reģistrā iekļauj datus, kas saskaņā ar šiem noteikumiem iekļauti ēkas energosertifikātā, ēkas pagaidu energosertifikātā un šo dokumentu pielikumos, kā arī apkures sistēmu, apkures katlu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktos.
(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643)
12. Katram ēku energosertifikātu reģistrā reģistrētam dokumentam Būvniecības valsts kontroles birojs piešķir reģistrācijas numuru.
(Grozīts ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 804)
V. Ēku energoefektivitātes salīdzinošā vērtēšanas un klasificēšanas sistēma un prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām
13. Ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas sistēmu veido ēkas energoefektivitātes rādītāji, kas raksturo apkures patēriņa salīdzinājumu, ko attēlo salīdzinošajā vērtēšanas skalā saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu.
(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā)
14. Salīdzinošajā vērtēšanas skalā izmanto šādas ēku energoefektivitātes klases:
14.1. dzīvojamām ēkām:
14.1.1. A klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 40 kWh uz kvadrātmetru gadā;
14.1.2. B klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 40 kWh uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 60 kWh uz kvadrātmetru gadā;
14.1.3. C klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 60 kWh uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 80 kWh uz kvadrātmetru gadā;
14.1.4. D klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 80 kWh uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 100 kWh uz kvadrātmetru gadā;
14.1.5. E klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 100 kWh uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 150 kWh uz kvadrātmetru gadā;
14.1.6. F klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 150 kWh uz kvadrātmetru gadā, ēkai nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi;
14.2. nedzīvojamām ēkām:
14.2.1. A klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 45 kWh uz kvadrātmetru gadā;
14.2.2. B klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 45 kWh uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 65 kWh uz kvadrātmetru gadā;
14.2.3. C klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 65 kWh uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 90 kWh uz kvadrātmetru gadā;
14.2.4. D klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 90 kWh uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 110 kWh uz kvadrātmetru gadā;
14.2.5. E klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 110 kWh uz kvadrātmetru gadā, bet nepārsniedz 150 kWh uz kvadrātmetru gadā;
14.2.6. F klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 150 kWh uz kvadrātmetru gadā, ēkai nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.
(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643)
15. Ēkas energoefektivitātes klases rādītājs atbilst vērtībai, kas saskaņā ar ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi noteikta ēkas enerģijas patēriņam apkurei. Šajā punktā minēto vērtību izsaka veselos skaitļos kilovatstundās uz aprēķina platības kvadrātmetru gadā.
15.1 Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvēm noteikts šo noteikumu 5. pielikumā, ņemot vērā ēkas būvniecības ieceres apstiprināšanas dienu.
(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā)
15.2 Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām:
15.2 1. daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 90 kWh uz kvadrātmetru gadā;
15.2 2. dažādu veidu viendzīvokļa un divdzīvokļu dzīvojamām ēkām – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 100 kWh uz kvadrātmetru gadā;
15.2 3. nedzīvojamām ēkām – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 110 kWh uz kvadrātmetru gadā.
(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā)
15.3 Ja ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums ir lielāks par 3,5 metriem, ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis var pārsniegt šo noteikumu 15.1 un 15.2 punktā minētos rādītājus. Ņemot vērā ēkas vidējo apkurināmo telpu augstumu, ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni apkurei aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Emin. apr. = Emin. x h / 3,5, kur
Emin. apr. – ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis, ja ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums pārsniedz 3,5 metrus (kWh/m2 gadā);
h – faktiskais ēkas vidējais apkurināmo telpu augstums (m);
Emin. – ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis saskaņā ar šo noteikumu 15.1 vai 15.2 punktu (kWh/m2 gadā).
(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā)
15.4 Ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni jaunbūvēm, atjaunojamām vai pārbūvējamām ēkām nepiemēro, ja šo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ja izmaksu un ieguvumu analīze par attiecīgās ēkas kalpošanas laiku norāda uz zaudējumiem.
(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā)
16. Būvniecības valsts kontroles birojs reizi gadā līdz 1.martam nodrošina statistiski noteiktu vidējo energoefektivitātes rādītāju apkures patēriņam publicēšanu Būvniecības valsts kontroles biroja mājaslapā internetā vismaz šādiem ēku veidiem:
16.1. daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām;
16.2. biroju ēkām;
16.3. izglītības iestāžu ēkām.
(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643; MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 804)
17. Ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:
17.1. ēkas energoefektivitātes rādītājs apkurei atbilst A klasei, vienlaikus nodrošinot telpu mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba aizsardzības jomā;
17.2. kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam sastāda ne vairāk kā 95 kWh uz kvadrātmetru gadā;
17.3. ēkā izmanto augstas efektivitātes sistēmas, kuras:
17.3.1. nodrošina ne mazāk kā 75 % ventilācijas siltuma zudumu atgūšanu apkures periodā;
17.3.2. vismaz daļēji nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantošanu;
17.4. ēkā nav uzstādītas zemas lietderības fosilo kurināmo apkures iekārtas.
(Grozīts ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643)
VI. Apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude
18. Apkures sistēmu pārbaudi veic ēku apkures sistēmu pieejamām daļām (piemēram, siltuma ģeneratoram, kontroles sistēmai un cirkulācijas sūknim vai sūkņiem), ja šo sistēmu apkures katlu lietderīgā nominālā jauda telpu apkures mērķim ir vairāk nekā 20 kW.
19. Apkures sistēmu pārbauda:
19.1. ja apkures sistēmas apkures katlu lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 100 kW:
19.1.1. vismaz reizi četros gados – apkures sistēmām ar gāzes apkures katliem;
19.1.2. vismaz reizi divos gados – citos gadījumos;
19.2. ja apkures sistēmas apkures katlu lietderīgā nominālā jauda pārsniedz 20 kW, bet nepārsniedz 100 kW:
19.2.1. vismaz reizi piecos gados – apkures sistēmām ar gāzes apkures katliem;
19.2.2. vismaz reizi četros gados – pārējos gadījumos.
20. Ja apkures sistēma aprīkota ar vadības un kontroles ierīcēm, kas nodrošina elektronisku sistēmu uzraudzību un kontroli, šo noteikumu 19.1. un 19.2.apakšpunktā minētos pārbaudes termiņus var pagarināt par diviem gadiem.
21. Apkures sistēmas pārbaude ietver apkures katla efektivitātes novērtējumu un apkures katla lieluma novērtējumu salīdzinājumā ar siltumenerģijas pieprasījumu ēkā. Apkures katla lieluma novērtējums nav jāveic atkārtoti, ja apkures sistēmā nav izdarītas izmaiņas attiecībā uz ēkas apkures prasībām.
22. Apkures katlus pārbauda saskaņā ar standartu LVS EN 15378:2009 L “Ēku apkures sistēmas. Apkures katlu un apkures sistēmu inspicēšana” (turpmāk – standarts LVS EN 15378:2009). Par apkures sistēmas pārbaudi neatkarīgs eksperts sastāda:
22.1. apkures sistēmas apkures katlu pārbaudes aktus saskaņā ar standarta LVS EN 15378:2009 D pielikumu;
22.2. apkures sistēmas pārbaudes aktu saskaņā ar standarta LVS EN 15378:2009 K pielikumu.
23. Gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi veic gaisa kondicionēšanas sistēmu pieejamām daļām, ja gaisa kondicionēšanas sistēmas faktiskā nominālā jauda pārsniedz 12 kW.
24. Gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbauda:
24.1. vismaz reizi sešos gados – ja gaisa kondicionēšanas sistēma aprīkota ar vadības un kontroles ierīcēm, kas nodrošina elektronisku sistēmu uzraudzību un kontroli;
24.2. vismaz reizi četros gados – citos gadījumos.
25. Gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaude ietver gaisa kondicionēšanas sistēmas efektivitātes un gaisa kondicionēšanas sistēmas lieluma novērtējumu salīdzinājumā ar dzesēšanas pieprasījumu ēkā. Lieluma novērtējums nav jāveic atkārtoti, ja attiecīgajā gaisa kondicionēšanas sistēmā nav izdarītas izmaiņas attiecībā uz ēkas dzesēšanas vajadzībām.
26. Gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbauda saskaņā ar standartu LVS EN 15240:2009 L “Ēku ventilācija. Ēku energoefektivitāte. Gaisa kondicionēšanas sistēmu apskates vadlīnijas” (turpmāk – standarts LVS EN 15240:2009). Par gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi neatkarīgs eksperts sastāda aktu saskaņā ar standarta LVS EN 15240:2009 G pielikumu.
27. Apkures sistēmas vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes pasūtītājs neatkarīgu ekspertu nodrošina ar pārbaudāmās sistēmas dokumentāciju (projektu vai apsekošanas shēmu), iepriekšējiem pārbaudes aktiem, ekspluatācijas laikā veiktajiem pierakstiem vai pārskatiem, kā arī nodrošina piekļuvi pārbaudāmajai sistēmai un tās sastāvdaļām un iespēju veikt uzmērījumus.
28. Apkures sistēmu apkures katlu pārbaudes aktus, apkures sistēmu pārbaudes aktus un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus neatkarīgs eksperts reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā saskaņā ar šo noteikumu 11.punktu.
(Piemērojams ar 01.01.2016.; sk. 30. punktu)
VII. Noslēguma jautājumi
29. (Svītrots ar MK 10.11.2015. noteikumiem Nr. 643)
30. Šo noteikumu 9. un 28. punktu piemēro ar 2016. gada 1. janvāri.
(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā)
31. Spēkā esošus ēku energosertifikātus un pagaidu energosertifikātus, kā arī apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus, kas izsniegti līdz 2015. gada 31. decembrim, neatkarīgs eksperts reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā līdz 2016. gada 30. jūnijam.
(MK 10.11.2015. noteikumu Nr. 643 redakcijā)
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti.
Official nZEB definition
According to the EPBD, a “nearly zero-energy building” (nZEB) means a building that has a very high energy performance and the nearly zero or very low amount of energy required should be covered to a very significant extent by energy from renewable sources, including energy from renewable sources produced on-site or nearby.
After 31/12/2020 all new buildings are nZEBs (after 31/12/2018 for public buildings). Therefore, Member States shall draw up national plans for increasing the number of nZEBs and develop policies and measures to stimulate the transformation of buildings that are refurbished into nZEBs. Among others, the national plan shall include:
• A detailed application in practice of the definition of nearly zero-energy buildings including a numerical indicator of primary energy use expressed in kWh/m2 per year
• Intermediate targets for improving the energy performance of new buildings, by 2015
• Information on the policies and financial or other measures for the promotion of nZEBs
According to CA EPBD report (2015), about 40% of the Member States (MSs) do not yet have a detailed definition of the nZEB in place. About 60% of the MSs have laid out their detailed nZEB definition in a legal document, but a few of them emphasise the draft status of the definition, or that the definition might be updated later on.
Vairāk par gandrīz nulles enerģijas ēkām – Zero energy building