BAU 2013 redzētais

Andris Vulāns izsaka viedokli par redzēto izstādē BAU 2013. Tēma: “Būvniecības tendences līdz 2015.gadam izstādē “BAU 2013″, publikācija žurnālā “Latvijas Būvniecība” 2013.gada marts/aprīlis, #2(37)13.

„BAU 2013” Būtiska vieta – energoefektivitātei
Andris Vulāns, būvfiziķis:

„Visvairāk starptautiskajās izstādēs mani interesē energoefektivitātes risinājumi un, kā esmu novērojis, BAU eksponētie jaunumi Latviju parasti sasniedz divu līdz trīs gadu laikā. Ja šo izstādi salīdzina ar iepriekšējo, tad jāsecina, ka strauji mazinājusies interese par pasīvās ēkas konceptu, uzmanību pārorientējot uz energoefektīvām ēkām ar pasīvās ēkas komponentēm. Iemesls? Iespējams uzkrātā pieredze būvējot un ekspluatējot energoefektīvas un pasīvās ēkas un secinājumi, ka arī ēka ar patēriņu 20 kW/h m2 var būt rezultāts ļoti veiksmīgai būvnieciskajai pieejai, balstītai detaļās un tehnoloģiskajās niansēs, turklāt nepārspīlējot ar būvniecības un ekspluatācijas izmaksām. Kā apliecinājums šai tendencei, izstādē bija vērojams skaitliski liels un risinājumos daudzveidīgs būvelementu blīvējošo materiālu piedāvājums. Jāatzīmē, ka Latvijā ir lielākoties zināma viena veida blīvējošā lenta, kuru pie iespējas izmanto visur. Eiropā būvkonstrukciju blīvēšanai ražotāji izstrādājušo dažādus gatavus un viegli piemērojamus risinājumus atbilstoši būvelementu iebūves īpatnībām, piemēram, gan logiem, kas iebūvēti karkasa konstrukcijā, gan tiem, kas montēti mūrī, utt. Latvijā būvobjektos vislielākās problēmas parasti rodas logu konstrukciju stūru kārtīgā noblīvēšanā. Izstādē atradu ražotāju, kas izstrādājis tehniski nevainojamu komponenti un piedāvā speciālas detaļas, izmantojamas stūru blīvēšanai. Ēkas gaiscaurlaidība ir neatņemama energoefektīvas ēkas sastāvdaļa. Jo labāk noblīvēta ēka, jo mazāk iespēju zaudēt siltumu. Tāpat stendos bija vērojams dažādu energoefektīvu siltumizolācijas stiprinājumu piedāvājums, papildus detaļas, kas novērš aukstuma tiltu izveides risku. Latvijā nereti gadās objekti, kuros izmantoti labi materiāli, bet iebūves paviršība un stiprināšanas paņēmieni rada siltumtehniskos vājinājumus, līdz ar to pasākumu realizācija nesniedz gaidīto rezultātu. Lielākie Eiropas siltumizolācijas materiālu ražotāji „BAU 2013”, salīdzinājumā ar iepriekšējām izstādēm, vairs ne tik ļoti demonstrēja jaunumus pašu materiālu jomā, kā uzstājās ar gataviem risinājumiem materiālu iebūvei dažādos konstrukciju mezglos. Būvniekiem un projektētājiem tas noteikti atvieglo darbu. Plašs bija logu risinājumu piedāvājums, protams, ar kopīgu tendenci – pēc iespējas energoefektīvi.
Novitāte, kura pamazām kļūst par stabilu tendenci būvmateriālu jomā, ir kokšķiedras siltumizolācijas materiāli. Latvijā pagaidām nevar lepoties ar lielu skaitu objektu, kur izmantoti šādi materiāli. Kokšķiedras plātņu materiāls ir daudzfunkcionāls, atkarībā no risinājuma var būt gan siltumizolācijas materiāls, gan vēja izolācija, gan arī kalpot kā sava veida konstruktīvs materiāls, piemēram, fasādes apmetuma uzklāšanai. Kokšķiedras plātnes ir organiskas izcelsmes materiāls un Vācijas ražotāji raduši risinājumu tā piemērošanai arī ārsienu siltināšanai no iekšpuses – metode kļūst ļoti populāra Vācijā. Paņēmiens ir kardināli atšķirīgs, ko esam raduši redzēt un piemērot ikdienišķajā siltināšanā Latvijā, veidojot tradicionālo pīrāgu – vate, plēve, utt. Izmantojot kokšķiedras plātnes, tvaika plēves izmantošana nav nepieciešama, taču ir nepieciešama apdare ar specializētiem apmetumiem. Siltinājuma biezums var būt pat 10 cm, tai pat laikā nenodarot kaitējumu pamatkonstrukcijai. Lielisks risinājums vēsturisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, kad jāsaglabā fasādes arhitektoniskā vērtība un siltinājums no ārpuses nav pieļaujams. Bažas par kondensātu ir veltīgas, jo, lai arī rasas punkts teorētiski veidojas konstrukcijā, tomēr koks ir materiāls, caur kuru mitrums lieliski migrē, nevis uzkrājas. Vācijā un citur Eiropā ir veikti daudzi pētījumi par ēku siltināšanu no iekštelpas puses ar „klasiskajiem” risinājumiem, un ir secināts, ka daudzos gadījumos tādi risinājumi, kaut arī palīdz samazināt siltumu zudumus caur ārsienām, veicina arī ārsienas konstrukciju bojāšanos, galvenokārt mitruma ietekmē. Bet siltināšana ar kokšķiedras plātnēm un citiem dabīgās izcelsmes siltumizolācijas materiāliem ir kļuvis par labu problēmas atrisinājumu – mitrums migrē uz iekštelpām un ēkas konstrukcija žūst un nosacīti kļūst veselīgāka. Ja pirms diviem gadiem bija pāris šī materiāla ražotāju, tad šogad jau izstādē to bija divas reizes vairāk.
Vēl viena izstādē vērojama tendence – plašs ēku energoefektivitātes aprēķinu programmatūras piedāvājums, ar kuru palīdzību pirms būvniecības vai siltināšanas pasākumiem precīzi modelējami ieguvumi. Tātad teorētiski pārbaudāms, cik izdevīgs konkrētajā gadījumā ir viens vai otrs materiāls, paņēmieni un risinājumi. Latvijā joprojām reti tiek veikti modelējošie aprēķini, vairāk paļaujas pieņēmumiem, kuri diemžēl bieži vien ir kļūdaini. Programmas nav lētas un arī darbs ar tām prasa zināšanas.
Apmeklējot dažus seminārus un noklausoties lektoru sniegumu par dzīvojamā fonda siltināšanas problēmām Vācijā, šķiet, risināmo jautājumu loks ir visai līdzīgs. Tiek secināts, ka bez valsts atbalsta siltināšana iedzīvotājiem ir dārgs prieks un ne visi to spēj atļauties, kā arī – izdevīgāk ir risināt kompleksu pieeju, nevis, kā pie mums ierasts – pa gabaliņam.”

Visu rakstu lejuplādēt šeit