Mēs precīzi nosakām Jūsu ēkas problēmas!

www.blowerdoortests.lv

Siltuma pārnese norisinās difūzi un konvektīvi. Konvektīvie masas pārneses procesi parasti ir daudz reižu efektīvāki nekā difūzie. Līdz ar to ir ļoti būtiski novērst konvektīvos masas pārneses procesus norobežojošajās konstrukcijās starp iekštelpas vidi un ārējo vidi. Turklāt, izmantojot vienīgi siltumizolācijas materiālus, to nav iespējams panākt.
Neblīva ēka nozīmē nekontrolējamu aukstā āra gaisa ieplūdi iekštelpās un siltā gaisa noplūdi caur dažāda veida neblīvumiem konstrukcijās. Līdz ar to pieplūstošā aukstā gaisa uzsildīšanai telpā nepārtraukti ir jāpievada papildu siltums. Caur dažādiem neblīvumiem ieplūstošā gaisa sasildīšana var veidot pat 40% no kopējiem siltuma zudumiem. Liela nekontrolēta gaisa plūsma rada arī caurvēju, mitruma bojājumus konstrukcijās un telpu pārkaršanu va- sarā. Piemēram, caur vienu metru garu, divus milimetrus platu un 10 centimetrus dziļu spraugu pie 6 Pa spiedienu starpības telpā vienā stundā var ieplūst 15 m3 gaisa.
Daudzu Latvijas «energoefektīvo projektu» vājā vieta ir tā, ka nav atrisināti ēkas gaiscaurlaidības jautājumi!

BlowerDoor testa metodika balstās uz principu, ka starp ēkas iekštelpu un ārpusi rada 50 paskālu spiediena atšķirību, tādējādi nosakot caur dažādiem neblīvumiem konstrukcijās ieplūstošā āra gaisa daudzumu. BlowerDoor iekārta sastāv no kalibrēta ventilatora gaisa plūsmas mērījumiem un speciālām mērierīcēm spiediena starpības noteikšanai starp divām mērāmām vidēm. Pārbaudes metodika balstās uz principu, ka starp vidēm tiek radīta 50 paskālu spiediena atšķirība, kas ir adekvāta 9 m/s stipra vēja iedarbībai uz ēkas visām ārējām konstrukcijām, tādējādi nosakot caur dažādiem neblīvumiem konstrukcijās ieplūstošā āra gaisa daudzumu, un iegūtos mērījumus izsaka:
• gaisa apmaiņas kārtās, attiecinātās uz ēkas iekšējo tilpumu n50 = 1/h
• gaisa caurlaidības intensitātē, attiecinātā uz grīdas platību w50 = m3/m2h
• gaisa caurlaidības intensitātē, attiecinātā uz norobežojošo konstrukciju iekšējo virsmu platību q50 = m3/m2h
Defektu vietu identificēšanai papildus izmanto termogrāfiju un veic gaisa plūsmas mērījumus.

Ņemot vērā, ka mērāmais objekts ir gaisa daudzuma plūsma:
• ēkas gaiscaurlaidības pārbaudi var veikt visu gadu – temperatūru starpībai starp vidēm nav būtiskas nozīmes;
• ēkas konstruktīvajam veidam (mūris, karkasa konstrukcija) un virsmu apdares risinājumam (virsmas apdare ar vai bez gaisu atdalošas šķirkārtas) nav negatīvas ietekmes uz mērāmajiem rādītājiem;
• veicot šādu pārbaudi, iespējams identi cēt ne tikai defektīvās vietas, bet arī noteikt ēkas kvanti- tatīvos rādītājus, piemēram, ēkas atbilstību LBN 002-15 prasībām par pieļaujamo gaiscaurlaidību;
• ēkas gaiscaurlaidības pārbaude ir efektīvs kvalitātes kontroles rīks arī ēkas būvniecības procesā;
• ārpus apkures sezonas, lai ksētu defektīvās vietas, var izmantot tādus vizuāli uzskatāmus paņēmienus kā dūmu (tvaika) plūsmas caurplūdi vai lokālveida gaisa plūsmas mērījumus;
• ar gaiscaurlaidības testu iespējams identificēt vietas, kuras ēkas ekspluatācijas laikā var izraisīt ūdens tvaika kondensācijas procesus un konstrukciju bojāšanos mitruma ietekmē.

Praksē pierādījies, ka, veicot tikai ēkas termogrā sko apsekojumu vai arī gaiscaurlaidības testu kopā ar termogrāfiju, identi cēto defektīvo vietu apmērs var atšķirties pat uz pusi. Tas nozīmē, ka, izmantojot vienīgi termogrāfiju, ir iespējams identificēt tikai 30–40% no ēkas siltumtehnisko defektu apjoma!