Pārprastā energoefektivitāte

Andris Vulāns izsaka viedokli. Tēma: “Pārprastā energoefektivitāte vai energo[ne]efektivitāte” Publikācija žurnālā “Latvijas Būvniecība” 2013.gada marts/aprīlis, #2(37)13.

Andris Vulāns, būvfiziķis:

„Lai arī līdz ideālai situācijai ir tālu, tomēr ar katru dienu izpratne par to, ko nozīmē energoefektivitāte, kļūst labāka. Bieži jēdziens tiek lietots bez seguma un ataino tikai pasūtītāja nostāju – „Es gribu energoefektīvi”. Projektētājs kaut ko uzprojektē, būvnieks kaut kā iebūvē un pasūtītājs domā, ka tas ir labi. Ekonomiskas ekspluatācijas nosacījumi, protams, netiek sasniegti, jo nav bijis precizējuma, kas tiek saprasts ar „energoefektīvi”. Gribētu norādīt, ka liela daļa būvnieku tikai tagad mācās būvēt energoefektīvus objektus un tas attiecināms gan uz jaunbūvēm, gan renovācijām. Grūtības sagādā nepieciešamība domāt un strādāt citādi kā iepriekš, citādi risināt materiālu izvēles jautājumu un to iestrādi. Būtībā zinošs pasūtītājs palīdz audzināt arī būvnieku. Nedomāju, ka šobrīd, piemēram, liela daļa būvnieku izprot blīvuma testa nepieciešamību būvniecības laikā un vajadzību saskaņā ar pārbaudes rezultātiem pielabot kļūmes. Taču vēl divi trīs gadi, un būvniekiem jau būs uzkrāta lielāka pieredze, un arī pasūtītāji labāk izpratīs, no kādām komponentēm atkarīga ēkas energoefektivitāte, kas nemazina iekštelpu komfortu.
Blīvumu nodrošinošie paņēmieni ir svarīgs nosacījums ēkas energoefektivitātes sasniegšanai. Otra puse ēkas blīvēšanai ir pareiza ventilācijas sistēmas izvēle mikroklimata nodrošināšanai telpās. Eiropā mēdz teikt: „Build tight, vent right” (būvē blīvi, ventilē pareizi). Abas lietas ir cieši saistītas. Absolūti blīvā ēkā mehāniskā ventilācijas sistēma nepieciešama pēc definīcijas. Pie mums joprojām populārs ir cits risinājums – izvēlas dabīgo ventilāciju, atverot logus, jo uzskata, ka mehāniskā ventilācijas sistēma ir nevajadzīga greznība. Blīvā ēkā, aprīkotā ar kvalitatīvām mikroklimata iekārtām, radiatori praktiski nav nepieciešami, piemēram, nesen uzbūvētā 120 m2 plašajā biroju ēkā Liepājā nav pat uzstādīti radiatori, un siltuma pietiek (objekta apraksts publicēts žurnāla „Latvijas Būvniecība” 2012 nr.6. rakstā „Pasīvā biroja ēka Liepājā”). Tāpat jaunā Ventspils poliklīnika var lepoties ar izcili zemu energopatēriņu, radiatori ziemas laikā gandrīz visu laiku ir auksti, bet telpās ir silti. Gan vienā, gan otrā objektā gaisa cirkulācija normatīviem atbilstošā apjomā tiek nodrošināta ar mehāniskās ventilācijas ar rekuperāciju palīdzību. Šie ir parauga un labas prakses vērti piemēri.
Par iekštelpu gaisa kvalitāti iespējams pārliecināties, nosakot CO2 koncentrācijas ar speciālu mērinstrumentu. Iemesli biežajām mazu bērnu elpceļu saslimšanām meklējami netīrajā iekštelpu gaisā, jo nepieciešamība pēc svaiga gaisa ir liela, bet tajā pašā laikā ir liegta jebkāda gaisa apmaiņa – piespiedu ventilācijas nav, logi netiek atvērti pietiekami bieži (klasiskā pieeja trīs reizes dienā nenodrošina nepieciešamo svaigā gaisa daudzumu visas dienas garumā), lai izvēdinātu telpas, līdz ar to CO2 koncentrācijas līmenis telpas gaisā ir katastrofāls. Taču arī šo slimību, tāpat kā Amerikā, Kanādā, Skandināvijā, iespējams, pārslimosim, un ar laiku ventilācijas ierīkošana kļūs par ikdienišķu parādību, kurai jēgu sapratīs visi.”

Rakstu lejuplādēt šeit